vegetarec

Ja es varētu, es būtu veģetāriete. Vai arī - ja es gribētu. Bet es ļoti ļoti gribu, lai gan - nu laikam jau ne tik ļoti. Vienkārši man ļoti simpatizē doma par mazo brāļu neēšanu, humānu un zaļu dzīvesveidu. Dažkārt šķiet, ka man vairāk patīk par to fanot, nevis pašai tā dzīvot. Es cenšos vairs neizvēlēties dikti ķīmiskas kosmētikas un mazgāšanas līdzekļus un saspiežu pudeles. Maz jau tas ir ... pagaidām.
Bet par tiem dzīvnieciņiem gan - neēst gotiņu, cūciņu un vistiņu, ko tur šaurībā un audzē tikai tāpēc, lai brutāli nogalinātu. Mazāk gaļas - mazāk lauksaimniecības zemju - mazāk koku izciršanas un mazāk piesārņojuma. Visiem labi. Un, protams, stresa hormoni un citas potes, ko mēs apēdam kopā ar ribiņām.
Damn, bet tik grūti - ko tad lai ēd, ko pusdienās lai paņem ēdnīcā, kā lai paēd pilnu vēderu. Varētu ēst tikai šašliku Jāņos un žāvētu vistiņu piknikā. NU LABI, varētu ēst tikai vienreiz nedēļā to karbonādi. A bet ka nevar piespiesties!!! Smadzenes riktīgi jāpārgroza.
Šodien vēl, kronis visam, izlasīju, ko Torsunovs saka. Nu protams, viņš deklarē, ka gaļas ēšana krāj negatīvo karmu un, ja to turpina ēst, tad nekāda izaugsme un laimes sajūta šai un nākamai dzīve nespīd. Abalģeķ.