Zirga aulekši

Tā, jaunais gads jau ir diezgan iesācies. Un rakstīt man neko negribējās, jo, pirmkārt, slinkums sēdēt pie datora VĒL vairāk un izvirpināt jēdzīgas domformas. Otrkārt, kaut kā neliekas būtiski visu izdomāto pieraksīt. Īpaši tad, ja kādam jau tas ir izstāstīts:)
BET, kā redzams, pienākums (?) mani te ir iesaucies, tāpēc jauktā secībā un pilnīgi klimpas ar rozīnēm vīzē es pierakstīšu savus senākus un ne tik senus (iz)domājumus/atklājumus:
1)Filma Cashback. Skaistas krūtis, romantiska mīlestība un pāris riktīgi smieklīgas epizodes. Un par laika ietekmēšanas tēmu pērn redzēju arī About time, ko noteikti iesaku, smiekli, smiekli, mīlestība...:)
2) Mani tracina pavirši apgalvojumi par to, ka Eiropas Savienība ir tas pats, kas Padomju savienība. Jā, nu varam runāt par to, ka būšana jebkurā savienībā atņem daļu valsts suverenitātes un ka smalka manipulācija ar informāciju un naudu var pakļaut daudz nopietnāk nekā brutāla vara. Tomēr, tomēr, es gribētu zināt, cik daudzi ir iemesti gulagos par ES valdības kritizēšanu vai ES kaitīgas mūzikas ierakstu klausīšanos.
Tāds viedoklis diskreditē no padomju represijām cietušos.
3) Perfekcija. Kaut kāds mistisks, nez no kādiem sabiedrības, mediju, tuvinieku priekšstatiem būvēts valnis, kas liek domāt, ka ir ļoti maz domu, ideju vai kā cita, kas ir patiešām tik lielisks, lai to paustu apkārtējiem. Jo citas, mazāk fantastiskas domas un rīcība noteikti tiks izsmietas vai noraidītas. Kas būtiski - citi vienmēr zina labāk, un viņu viedoklis noteikti ir augstvērtīgāks nekā paša. Lieliska augsne mazvērtības kompleksam!
4) Spilgtākais ilga pedējā laika daiļliteratūras lasījums - igauņa Andrusa Kivirehka Vīrs, kas zināja čuskuvārdus. Nu riktīgi mani aizķēra... sāga par pazaudēto senču zemīti, kur cilvēki vēl prata runāt ar zvēriem un dzīvoja mežā. Līdz izdomāja, ka daudz modernāk ir kļūt par importa reliģijas sekotājiem, zaudējot savas spējas un kļūstot par it kā civilizētiem ļaudīm, lai gan patiesībā - mežoņiem. Smējos dikti, un beigās pat asara nobira, nu kā tā var būt, ka zaudējam to spēku, gudrību, kas mūsos bijusi un tagad tik vāra atblāzma no tā visa ik pa brīdim uzplaiksnī dzīvesziņā.
5) Apkārtējie cilvēki un notikumi, saites, kas pa stīdziņām saved kopā un aizved pie tā, ka šī ziema rādās būt daudz aktīvāka nekā pērnā, par spīti tam, ka sniega nav vēl arvien! Forši!!!
Un bonusā - kaut kas skaists no ārienes un iekšienes:

Remember, remember the 9th of November

Noskatījos Before Sunset un sapratu, ka gribu redzēt arī trešo, pēdējo daļu. Kaut kā negaidīti smeldzīgi tā beidzās, salīdzinot ar maigā romantisma pilno pirmo filmu. Bet ko gan var gribēt - deviņi gadi, neizdevušās attiecības un tā viena, mīlas un jaunības pilnā nakts Vīnē, kas abiem galvenajiem varoņiem neliek mieru.
Jā, bet vispār ne par to es gribēju rakstīt. Un vai vispār gribēju? Dzīve notiek - intensīva, dodoša, ņemoša, cik to pati esmu gribējusi, tā ka rakstiskie pieraksti nav izvirzījušies priekšplānā. Bet, kad rudens vakars mani beidzot ir sagūstījis mājās, tad jau var.
Ar ko es nodarbojos? Kopš pavasara manus uzskatus krietni mainījusi sievišķības studēšana, kuru lieku kopā pa gabaliņam vien. Un ir pavisam labi apzināties, kāds spēks ir sievietē. Un cik daudz tas nomākts sistēmā, kurā mēdz dominēt sacensība un ārišķība. Jāspodrina tas maģiskais magnēts, kas ļauj pievilkt tieši to, kas nepieciešams:)
Atkal pieķēru sevi, cik ļoti grūti ir neaprunāt citus, jo tas taču pašam liek sajusties tik foršam un gudram:) Pieņemšana un izpratne par to, ka katram savs ceļš ejams, laikam ir tā atbrīvojošākā attieksme.
Bet vispār mani ļoti iepriecina kultūra, izzināšana un piesātinātība, kādā pasaule veļas pār mani. Lai top!

Citāts

Esmu pārliecinājies, ka ikvienai domai vai pārliecībai piemīt noteikta vibrācija, kuras frekvencei pieslēdzoties, tu sāc piesaistīt līdzīgus cilvēkus, kuri neuztver tavu ideju kā muļķību, bet ir gatavi iesaistīties un palīdzēt (Kārlis Bardelis, IR, 22.08.2013.)

Today I am

Augusts pagāja, tā arī man nepaspējot ierakstīt to, ko gribēju. Tas mani rāva uz priekšu un tikai tagad, rudens priekšvakarā, ļauj mazliet ievilkt elpu.
Viens no mēneša priekiem bija ārzemnieki -  pirmkārt, krievu (t.i. - Piemaskavas) puisis, kas Rojas autobusā neatņemdamies stāstīja, cik te pie mums viss labi un cik viņiem viss esot slikti. Tāpēc dzīvošot šeit, kamēr varot.
Un vēl dāņu žurnālists, kuram sanāca sēdēt blakus tehnikas prezentācijas noslēguma vakariņās Leipcigā - izrādījās, ka viņš dzīvo netālu no Dānijas tautskolas, kur dzīvojos, un pat atradām kopīgu pazīstamo!
Jā, tad vēl bija tas īru žurnālists, kurš dzīvo netālu no Bangoras, kur arī esmu bijusi, viņam par lielu pārsteigumu. Tieši ar viņu sāku sarunu šampanieša malkošanas pasākumā pirms vakariņām viesnīcā, kad murdošajā pūlī nevarēju saskatīt nevienu no trīsarpus pazīstamām sejām. Un pēkšņi mums apkārt bija bars britu, jautras sarunas un uzradās arī vēl visi pārējie zināmie, atmosfēra bija mainījusies par 360 grādiem. Tā vienmēr - nav ko saspringt, tas ir tikai pieklājīgs pasākums, iemalko, palūkojies apkārt, pasmaidi, pasaki hello un gan jau viss aizies... :). Labāk, nekā ieurbties mobilajā :).
Today I am berliner - smieklīgi, bet biju izdomājusi, jau vēl tikai esot ceļā uz Vāciju, ka šādi iečekošos FB, kad būšu nonākusi vācu zemes galvapilsētā. Bet, kad stāvēju pie Brandenburgas vārtiem, sapratu, ka gribu būt šeit un tagad un jutos galīgi saviļņota no tā, ka komandējumā izdevies iesprukt arī kādam neredzētas pilsētas apmeklējumam. Un Vācija man patika! Neticami, bet nejutu tur ordnungu, kāds šķitās esam Vīnē.
Augustā bija daudz vasaras, bija pat teātri - visīpašāk - Klusuma skaņas kā kaut kas burvīgi burvīgi skaists.
Augustā bija daudz domāšanas un neizdomāšanas - atmiņas un analīzes, sievišķās enerģijas tjūnings un vīrišķās enerģijas vētīšana pa diedziņam vien. Varētu būt, ka septembrī ienāksies augļi.

paldies:)

Pār zemi atkal gāžoties spēcīgi enerģijas viļņi, planētas rindojoties sen nebijušās unikālās kombinācijās... un vēl ir vasara!!! Un vēl ir brīvas dienas!!!
Mani ik pa brīdim piemeklē dzīve, tā apziņa, ko es gribu lolot un uzturēt (bet kura mēdz izzust, ja par to parāk detalizēti raksta:) - veidot savu dzīvi pats savām rociņām, domiņām, actiņām un lielu, iedvesmojošu fantāzijas devu. Un, ja kāds saka, ka tā nevar būt, tā nenotiek, tā nav pareizi (un tas ir pašapmāns) - zini, ka TAVĀ pasaulē ir TAVI noteikumi un viss notiek tā, kā TU vēlies. Nu labi, ne visām vēlmēm jāpiepildās, ne visas Tev ir derīgas... bet varbūt vēlies, lai Tevi piemeklē tikai derīgās?
Un vēl neaizmirsti pateikties. Paldies, paldies, paldies:)