Vakar, kad kaijakojām pa kanālu un Daugavu, kas pats par sevi jau ir milzīgs prieks un pirm-reizējums, mani piemeklēja divi prieki:
Pirmkārt, tieši tad, kad bijām zem dzelzceļa tilta, pāri brauca vilciens un vadītājs bija izliecies pa logu. Es, protams, māju un smaidīju un viņš, protams, māja un smaidīja pretī un vēl uztaurēja:)))
Otrkārt, kad mēs jau bijām iepeldējuši kanālā, tieši blakus kaijakam lielu nirienu taisīja bebrs! Tik ātru, ka manīju tikai brūno muguru. Un sabijos:)
Un vēl bija visādi prieki - skaistas dabas un pilsētas ainavas, samāšanās, patiltes, fināls Andrejostā pie restorāna Eksports... ak, siltums!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru