par to

Kad viskautkas notiek, ir vismazākā vēlme par šo visu plaši izteikties. Jāatzīmē, ka pusaugusts man pagāja lieliskā atvaļinājumā, kas ietvēra daudz svaiga gaisa Iecavā, Kurzemē un Siguldā. Un mazliet arī Rīgā.
Jau zināju, ka vajadzēja uzrakstīt tad, kad man emocijiņa saslēdzās, bet nu tagad jāpiemin, gribi, vai negribi. Noskatījos "Likteņa labotājus", ko jau kādu laika ieteica jogas Baiba. Patika - gan doma, ka var mainīt likteni - var, pat ja tas ir iepriekš uzrakstīts. Un vēl man patika tā svaigā iemīlēšanās sajūta, visas gaidas, tikšanās prieks un līksme par to, ka esi saticis savu īsto.
Filma man saslēdzās ar grāmatu - paņēmu Ričarda Baha "Tilts pāri mūžība", jo autoru zināju kā labu. Man bibliotēkā piemīt abnormāla nespēja izlemt, kuru grāmatu ņemt un beigās negribas nevienu, bet kaut kas ir jāņem, jo tūlīt vērs ciet. Paņēmu un, ne jau tā, ka vīlos, bet bišķin jau izbesījusi galvenā varoņa filozofēšana par to, ka viņš meklē savu īsto un vienīgo, bet, kad atrod, tad viņam bez maz vai degunā jāiebaksta, lai viņš ieraudzītu un kārtējo reizi nepazaudētu.

Lūk, un tādā lieliskā saslēgumā es devos uz savu ...hmmm, drosmīgāko vasaras piedzīvojumu - festivālu "Gara vasara". Devos kā brīvprātīgā - jo tad bez dalības maksas, bet jātulko pāris pasniedzēju nodarbības. Ko lai saka - laiku pa laikam ir nepieciešams kāds izaicinājums, kas izsit no komforta zonas un piedevās arī garīgā barība. Devos turp, nevienu nepazīdama, bet elektroniskie līdzekļi deva iespēju atrast nokļūšanas biedrus, kas izvērtās jaukā kompānijā.

Es pašā vidiņā, rozā jakā, cenšos pareizi tulkot un sekoju līdzi pariktes uzsliešanai:)

Pasākums bija jauks, neparasts, maģisks. Daudz jauna, daudz mīļuma un runāšanās par visu to, ko ikdienā domāju, arī parastās iekšējās neapmierinātībiņas. Asaras lija trijās nodarbībās - vienā par bērnību, otrā par mīļumu no svešiem cilvēkiem, trešajā - vot nezinu, pasniedzējs saka, ka no vēdera bija jāsit ar elpu laukā visas dusmas vai bēdas, nu tad arī situ:).
Tulkošana - ļoti saistoša, spraiga nodarbe, par ko dažās reizēs biju nejēgā satraukusies. Bet, paldies Dievam, šajā pasākumā visi ir ļoti easy going, dažkārt tas nāk par labu:).
Nu re - atkal viens ceļa stabiņš, rādītājs, kur doties, kur meklēt....