1000 un 1

Pavisam nesen man gadījās redzēt labu filmu. Un nemaz negaidīju, ka patiks, jo trilleris un sprāgst un tādā garā. Bet nu - ir, ir, ir! Pirmkods - par to, kā iespējams nonākt atpakaļ nākotnē, iedēstot pusmiruša vīrieša imagināro tēlu 8 minūšu atmiņas rullīti, ko pirms nāvējoša sprādziena spējis atcerēties viens no upuriem. Nu tur kvantu fizika piesaukta un tā. Un beigās, protams, izrādās, ka tur nav nekādas 8 minūtes, ka tā var būt vesela paralēlā realitāte. Kaut kas idejiski sasaucas ar Durvis aizveras - kur bija parādītas divas realitātes sievietes dzīvē, atkarībā no tā, vai viņa paspēj/nepaspēj iekāpt vilcienā.
Un vispār jau pastāv tāds domātāju novirziens, kas uzskata, ka pasaulē pastāv miljoniem paralēlo realitāšu, bet mēs redzam tikat to vienu, savējo, bet blakus ir vēl citas, kurās mēs neiestājāmies tajā augstskolā, aizgājām uz to randiņu, pieņēmām to darba piedāvājumu, neaizbraucām uz vasarnīcu Jāņos un tādā garā.

Sen es lasīju Ričarda Baha grāmatu "Viens", kur autors bija gājis vēl tālāk - pāris lido hidroplānā virs tāda kā okeāna, kur apakšā vijas simtiem spožu taciņu - abu dzīves notikumi pagātnē, tagadnē, nākotnē un visi iepējamie dzīves pavērsieni un viņi var iegremdēties jebkurā brīdi un apskatīties, kas notika un kas varēja notikt, var brīvi ceļot starp šīm realitātēm. Un, man šķiet, autora galvenā doma bija, ka to var jebkurš:)

tikumi

Pēdējā laikā manā apkārtnē  aktualizējušās diskusijas par tikumību. Liekas - kas? Vai tad 21.gs. vispār ir kaut kas neatļauts (ja neņem vērā kriminālkodeksu)? Izrādās ir. Tā pati vecā labā tikumības tēma, sieviete un vīrieši viņas mūžā, ja īsumā.
Patiesībā pārsteidzoši, cik lielu troksni šādas diskusijas rada, cik daudz ir viedokļu un vienīgo balto patiesību. It kā visi esam moderni un darām, ko gribam, bet patiesībā arī tradicionālām vērtībām joprojām ir liels spēks. Un, cik maz gadu ir starp paaudzēm, no kurām viena ir konservatīva līdz kaulam, bet otra liberāla līdz visatļautībai.
Ja nu man kaut kas nav pieņemams, tad tas ir radikālisms un savas patiesības uzskatīšana (uzspiešana) par vienīgo pareizo - reliģijā, politikā, dzīvē. Protams, tas man pašai neliedz veidot diezgan konkrētu viedokli par kaut ko un pieņemt to par sev labāko:).
Bet kāda jēga no diskusijām par tikumību, ja abas puses ir ar pilnīgi pretējiem uzskatiem. Patiesībā tā ir vecā labā spēlīte par to, kurš no mums ir labāks (vai gudrāks). Jo es domāju tā un, ja Tu man nepiekrīti, tad esi: stulbs, neinteliģents, nepieredzējis, jau vecs, vēl jauns, liekulis, subjektīvs.
Bet droši vien, kā vienmēr, viss ir relatīvs. Vienā sabiedrībā par Tavu tikumības izpratni Tevi nomētās ar akmeņiem, citā Tu kļūsi par miljonāru. Un - atkal jau - ja esi laimīgs, tad dari to, ko dari. Bet nevajag mani pārliecināt, ka arī es būšu laimīga, darot tieši to, ko Tu.

activ

Un vispār, starp citu, protams, ka jau Lieldienās tika atklāta velo un laivu sezona. Velo ir mūžam dzīvs un dzīvības eliksīrs biroja krēsla nomocītam astes kaulam.
Par laivām man pašai brīnums - izbraucām pa AMATU! Lai apgāztos gan tajā laikā vajadzēja diezgan stipri nepaveikties, bet manam ekstrēma līmenim gana!

komentāri

Dažkārt no interneta komentāriem un komentētājiem - nenosmieties:)) Šis bija pēc fantastiskā Lindas Leen atkalatgriešanās koncerta Dzintaru koncertzālē.

·                                 nekas jauns 09.09.2008 00:31

Pašsacerētu dziesmu savai mātei izpilda visi dziedātāji savos jubilejas un solokoncertos. Tas nav nekas jauns, tā ir pieņemts. Katrā koncertā tas ir emocionālākais brīdis. Tā parasti vēl efektīgāk skan no dziedātāja-vīrieša.

·                                 Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:3 x

:? » nekas jauns 09.09.2008 00:35

Skaidrs, ka no dziedātāja - vīrieša. Vai jo īpaši - no vienkājaina transvestīta liliputa nēģera, tas ir vēl daudz efektīgāk. Ar galvu arī draudzējies?