Frizieris Žans

Skaistās seloņu balles sakarā nācās aiziet pie manikīra un friziera. Viss kā nākas - sākumā viens, pēc tam otrs un nemaz nepainteresējos par friziera pieredzi vai vārdu, jo salonā ne jau pirmo reizi atrados. Manikīrs bija lielisks un joprojām ir, bet tad nāca frizieris. Puika...ok, tādi man bieži nav gadījušies, bet kāpēc ne, pēc skata gana stilīgs un gan jau jauneklīgais izskats ir mānīgs. Es saku, ka gribu lokas - ko? viņš pārjautā. Damn, kā man besī frizieri, kas nejēdz runāt latviski - tomēr vēlāk izrādās, ka tik traki nav, runā un saprot, esot no Daugavpils un tāpēc tā.
Manāmi apmulsis par manām vēlmēm sāk meklēt lokšķēres, atrod un laimīgs rāda man. Kaut kur pakausī iezogas tāds mazs, mazītiņš izmisums, bet saprotu, ka šoreiz nav daudz variantu, jo balle šovakar un laika lielam izvēlīgumam nav.
Matu mazgāšana. Liekas - nu super, izbaudīšu vīrieša stipro roku pieskārienus, kas izmasēs manu galvu un matus. Vīrieša rokas bija, bet mazgāšanas-masēšanas process tāds robusts un kokains, spēks ir, bet baudas maz.
Jautāju-varbūt ko citu var mēģināt loku vietā? - Brašings un tā būtu labs. Nē, es tomēr pie lokām palikšu:)
Ok, sākām taisīt LOKAS! Lokšķēres - īsti nevar saprast, vai ir gana karstas un no kura gala tās sākt pielietot. Au, ir karstas, skalps sajūt un mēs abi sabīstamies.
Kaut ko lokojam, kaut ko darām, nu principā es mājās arī tā varētu, ja man būtu lokšķēres un pēc šīs reizes saprotu, ka būs jānopērk. Viņš atzīstas, ka pēdējo reizi lokojis pirms pāris mēnešiem eksāmenā. Es sadugstu vēl mazliet. Un pajautāju, vai pirms tam nevajadzēja kādu līdzekli matos iesmidzināt. Nē, nevajagot. Pasūkstās par maniem īsākajiem matiem, kur neko nevarot salokot. Tu tak esi frizieris, nu izdari tā, lai ir smuki un nevaino, lūdzu, manus matus! Saloko, kaut kā sakārto un sapūš ar laku. Jā, es skatos spogulī un domāju - nu re, tie draudzeņu mītiskie stāsti par frizieriem, kas uztaisa uz galvas siena kaudzes it kā normālā salonā, ir patiesība!!!
Bet puisis patīkams, runātīgs, ja nebūtu tik sasodīti nedrošs un mazpieredzējis ar matiem un lokām. Traucoties prom pasūdzos administratorei, neesmu barga, jo zinu, ka visiem ir jāmācas. Priecājos arī, ka viss sanācis gana ne-dārgi. Viņš man pasniedz frizētavas vizītkarti ar uzrakstītu savu vārdu - Žans - un es dūšīgi pasmaidu.
Pirms balles matus mazliet piekārtoju, sapurinu un sabužinu, nu nav tik traki, lokas ir un turas jau trešo dienu. Redz, un es baidījos:) Bet pie Žana atkal varētu iet pēc kādiem pāris gadiņiem:)

svētki nāk

Jā, Ziemassvētki tuvojas ar joni. Mājās ir iztaisīts mega katls ar piparkūku mīklu, kas tiek ēsta lielos kvantumos un negribas domāt, vai tā substance ir ļoti veselīga ikdienas patēriņam vai tikai mazliet:).

sin city

Pāris atziņas. Ir labi, ja apkārt ir cilvēki, kas Tevi atbalsta, saprot, smaida un ir draudzīgi, mīļi un silti. Un tas ir kā tādas bruņas apkārt Tavam mazajam, spīvajam kodoliņam.
Jo cilvēki nebeidz pārsteigt, it kā liekas sakarīgi un prātīgi, bet vienā brīdi izspļauj kaut ko tādu, ka nevar saprast - ieteikt apmeklēt ģimenes ārstu - kādu nomierinošu tableti lai sadabū - vai savilkt seju smaidā un pateikt pretī tā, ka lūpas nočūkst. Hmm, jo - viena no lielām bailēm, kas man ir bijusi, saistīta ar publisku darbošanos un iespējamu dabūšanu pa mici šajā procesā.
Un, kad tas notiek, saproti, ka nekas jau briesmīgs, var dzīvot tālāk, jo: 1)Es esmu uzdrošinājusies un visiem tas nepatiks nekad; 2)cilvēki mēdz būt dikti netoleranti un drīzāk tie ir viņi, kas nepatīkami izceļas šajā procesā; 3)nāks citas nepatikšanas vai vēl labāk - patikšanas - un šīs aizmirsīsies, bet es būšu kļuvusi par epizodi stiprāka.
Bet galvenais rezumē būtu kā vienmēr - ņemt to visu vieglāk!
Tādi pīrāgi.

bb factory

Tajā pašā dienā, kad apskatīju Ziedoni, mani piemeklēja vēl viens pacilājošs notikums - biju devusies uz BB Factory veikaliņu Lāčplēša ielā -  jo tas beidzot atrodams arī Rīgā. Interneta vietni biju atradusi jau pirms kāda laika, kad sāku interesēties par dabisko kosmētiku un īpaši - eļļām. Atklāju, ka tas pieder manai bijušajai socioloģijas kursa biedrenei! Ilgu laiku tikai snaikstījos ap lapu, jo bija slinkums kaut ko pasūtīt no Jelgavas un maksāt par piegādi, bet te - veikaliņš ir atnācis pie manis.
Un tad nu es aizgāju un biju gatava izpirkt visu dabisko, kas vien tur atrodams:). Neesmu vēl tajā pakāpē, lai pati vārītu krēmus un ziepes, bet salikt kopā dažādas sastāvdaļas vai izmantot tās tīrā veidā - lieliski! Aprunājos ar pašu Ievu un sapirku ķopsīšus. Un spārnota lidoju mājās no labās apziņas vien!
Principā esmu nolēmusi, cik vien varu, lietot dabisko kosmētiku. Jo, kad sāku lasīt par kosmētikas sastāviem un pētījumiem, mati ceļas stāvus. Goda vārds! Jā, it kā jau liekas - tas viss taču ir pārbaudīts un mazos daudzumos, bet mēs kosmētiku lietojam katru dienu dažādos veidos un visa mūža garumā. Tā nu es skatos un saviem krēmu kalniem un domāju, ka tomēr vajadzēs šo visu vēl izlietot, bet pēc tam - tikai visu dabisko!
Protams, arī uz mazgāšanas līdzekļiem tas jāattiecina. Un visvairāk - uz pārtiku! Eh, bet tas ir visgrūtākais, jo pirmkārt, vienmēr trūkst laika un resursu, lai pagatavotu kaut ko patiešām veselīgu vai tiktu pie kā tāda darba dienas pusdienlaikā. Otrkārt, visi tie bio un eko riktīgi dārgi maksā.
Bet I am on my way!
Iedvesmai:  mazais izzinošais video!

Ziedonis

Jā, es arī biju! Savu kultūras programmas minimumu šajā semestrī esmu izpildījusi, apskatot Ziedonis un visums JRT.
Bija, bija! Labs. Pārmiesojies Znotiņš, teātris iemiesojies visā latviski ziedoniskajā esencē. Atklāju, ka manu profilu draugos jau daudzas sezonas rotā tieši Ziedoņa dzejas vārdi.
Mazliet nazāls tonis, mazliet neirotisma, misticisma, narcisisma, klejotkāres un puikas dullības, sievu gudrības. Un smiekli, kā bez tiem.
Beigās visi cēlās kājās, laikam bija lasījuši, ka citās izrādēs tā dara:)

zeķes

Pirmdien pirmo reizi uzvilku savās skaistās, jaunās, melni rakstainās zeķubikses by Pjērs Kardēns, atvieglojot maku par ls3+ un tās pašas dienas vakarā zeķubikšu dibenu rotāja skaists caurums un rosīgas iršanas stīdziņas visapkārt.
Damn.